Teika ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, kuru apbūvēt sāka 1929.gadā, kad pie toreizējās Vidzemes šosejas izveidoja Zemitāna laukumu. Sākot ar 1934.gadu, tika apbūvēta teritorija aiz Lielvārdes ielas Juglas virzienā. Apkaime savu nosaukumu ieguva 1937.gadā.
Teiku kā sava laika jauno rajonu bija iecienījusi “vidusšķira” – ārsti, skolotāji, amatnieki, klerki.
Teikā atrodas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas augstceltne, Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija, kā arī daudzi zinātniskie institūti. Teikas galvenais laukums ir Zemitāna laukums, kurā atrodas piemineklis pulkvedim Jorģim Zemitānam, atklāts 1995.gadā.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Ērenpreiss
Latviešu amatnieks Gustavs Ērenpreiss pirmo velosipēdu radīja 1922.gadā. Laika gaitā Ērenpreiss kļuva par lielāko un modernāko velosipēdu ražotāju Baltijā. Ērenpreisa darbību noteica trīs pamatvērtības – dizains, augsta kvalitāte un pieejamība ikvienam. Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls Toms Ērenpreiss 2006.gadā atvēra savu Ērenpreiss velosipēdu restaurācijas darbnīcu, 2010.gadā tika izveidots uzņēmums Ērenpreiss Original. Latvijā atkal tiek ražoti Ērenpreiss velosipēdi un tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai popularizētu velosipēdu kultūru.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
http://erenpreiss.com/lv
Gaisa tilts
Brīvības gatve
Gaisa tilts (garums 42 m, platums 12,53 m) ir satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līnijām Zemitāni – Skulte un Rīga – Lugaži, kas savieno Rīgas centru ar Teiku un Čiekurkalnu. Šis ir vecākais viadukts Rīgā, atklāts 1906.gada 18.maijā. Braucamā daļa klāta ar akmens bruģi.
Gaisa tilta (agrākais nosaukums – Aleksandra viadukts) projektu izstrādāja Rīgas – Orlas dzelzceļa satiksmes ceļu inženieris R.Vozņesenskis. Būvēšanu veica uzņēmējs M.Zaicevs.
1963.gadā Gaisa tilta pārvadu kapitāli pārbūvēja, iegūstot pašreizējo izskatu. 1991.gadā tika veikti pārvada brauktuves remontdarbi.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22893/
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22894/
Vagonu rūpnīca (RVR)
Brīvības gatve 201
Vagonbūves rūpnīcas (RVR) pirmais nosaukums bija “Fēnikss”. Tā dibināta Krievijas Impērijas laikā, 1895.gadā, un vēlāk kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas rūpnieciskajiem uzņēmumiem, kas ražoja vilcienus un tramvajus. Augstus sasniegumus Rīgas Vagonu rūpnīca piedzīvoja Padomju Savienības laikos.
Pēc PSRS sabrukuma rūpnīca savu darbu pārtrauca, līdz 2001.gadā Holdinga Kompānija FELIX nodibināja a/s “Rīgas Vagonbūves Rūpnīca”, pārņemot RVR preču zīmi. Pašlaik RVR nodarbojas galvenokārt ar esošo vilcienu modernizāciju, projektē jaunus vilcienu modeļus un tramvajus ar zemo grīdu.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
http://www.rvr.lv
VEF
Brīvības gatve 214
VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām. Pēc Otrā pasaules kara vadošais komutācijas tehnikas ražotājs bijušajā Padomju Savienībā. Rūpnīcas pamatkorpusi celti 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Līdz Pirmajam Pasaules karam šeit atradās elektromehāniskā rūpnīca “Unions”.
Par VEF pirmsākumu tiek uzskatīts 1919.gada aprīlis, kad Rīgas vecās pasta ēkas (tag. Radio ielā) tika ierīkotas Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas. 1928.gadā tās tika pārceltas uz bijušā “Uniona” korpusiem.
1932.gadā uzņēmumu pārdēvēja par Valsts elektrotehnisko fabriku. 20.gs. 60.gados VEF ik minūti saražoja septiņus radiouztvērējus un piecus telefona aparātus. 1999.gadā privatizācijas rezultātā rūpnīca tika reorganizēta.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
VEF Kultūras pils
Ropažu iela 2
VEF Kultūras pils ēka celta pēc Nikolaja Semencova projekta un atklāta 1960. gada 1. martā. Gan padomju gados, gan atjaunotās Latvijas Republikas laikā VEF Kultūras pils ir lielākais kultūras un amatiermākslas centrs Latvijā. Pašlaik tajā darbojas ap 50 amatierkolektīvu: kori, deju kolektīvi, instrumentālie ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, fotostudija un senioru klubs. Kultūras pilī atrodas arī VEF muzejs.
No 2002. gada 29. janvāra Kultūras pils atrodas Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā. 2009. gadā VEF Kultūras pilij piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.
No 2016. gada maija līdz 2017. gada novembrim notika Kultūras pils rekonstrukcijas un restaurācijas process.
Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
www.vefkp.lv
