Judita Čikuļina. Ērtāka, skaistāka, laipnāka.

09.06.2017. Juditu Čikuļinu intervē Polina Ārīte RCB Juglas filiālbibliotēkā. Intervijas ilgums 00:58:07.

Judita Čikuļina dzimusi 1938. gadā Rīgā. Intervijā ir stāsts par Juditas dzimtu un tās likteņiem. Juditas dzīve saistās ar vairākiem mīļiem namiem Rīgā – Lāčplēša ielā 112, Marijas ielā 16, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 10, Vaļņu ielā 32, skolām, kurās mācījusies. Par katru no ēkām ir savs atmiņu stāsts. Līdz 1941. gadam ģimene dzīvo Lāčplēša ielā 112, bet atgriežoties Rīgā 1944. gadā, tai tiek ierādīts dzīvoklis Marijas ielā 16, jeb Upīša pasāžā. Tas ir stāsts par dažādu tautību kaimiņu attiecībām, sētnieku kā galveno vārtu vērēju un kārtības uzturētāju. Īpašas atmiņas saistās ar Vaļņu ielu 32, kur atradās Arodbiedrības kultūras nams un bibliotēka. 1960. gadā Rīgas medicīnas institūtā iegūta farmaceita specialitāte, strādāts rūpnīcā ALFA Vides aizsardzības laboratorijā. Judita Čikulina stāsta par Rīgas pārvērtībām laika gaitā – gan patīkamām, gan nepieņemamām.


Karina Stankeviča. Kad gadi skrien ātri.

06.06.2017. Karinu Stankeviču intervē Līga Zītara Karinas Stankevičas mājās. Sarunā piedalās arī RCB Juglas filiālbibliotēkas vadītāja Sandra Kokina un Karinas mazmeita Nikola. Intervijas ilgums 1:54:03.

Karina Stankeviča dzimusi 1936. gadā Rīgā. Intervijā autore stāsta par savu dzimtu, saraksti ar tēvu izsūtījumā, savu dzīvi. Pirmais darbs ir Latvijas Mākslas akadēmijā par modeli. No1959. gada līdz 2000. gadam Karina Stankeviča strādā Zinātniskajā grāmatnīcā. Autore stāsta par darbu grāmatnīcā, kurai pretī ir “ Stūra māja,” par ansambli “Deficīts”, izmaiņām grāmatnīcas darbībā. Stāsta centrālā tēma un skaistākās atmiņas ir par dzīvesbiedru mākslinieku Aleksandru Stankeviču, viņa darbiem un sabiedriskās dzīves aktivitātēm, ceļojumiem, diviem bērniem un desmit mazbērniem, mazmazbērniem, par dzīvi privātmājā Juglā un apkaimes pārvērtībām.


Lija Brīdaka. Kas mans ir šodien Rīgā?

29.05.2017. Liju Brīdaku intervē Līga Zītara dzejnieces dzīvoklī Rīgā. Intervijas ilgums 1:12:52.

Lija Brīdaka dzimusi 1932. gadā Alūksnē. Mamma, dzimusi rīdziniece, Lijai uzbur Rīgas sajūtu un sapni par Rīgu. Stāsts par Rīgu sākas 1951. gadā, kad tiek uzsāktas studijas Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātē. Dzejniece stāsta par savu dzīvi Rīgā, daiļradi, Rīgu kā zināšanu un mīlestības pilsētu, kā darba vidi Rīgas televīzijas studijā literāro raidījumu redakcijā, žurnālā “ Māksla”, Rakstnieku savienībā, Dzejas dienām, cilvēkiem, kas kļuvuši draugi, par uzrakstītām un neuzrakstītām grāmatām, darbu žurnālistikā, ģimenes atbalstu. Par svarīgāko dzīvē dzejniece uzskata turpinājumu bērnos un mazbērnos, daiļradē dzeju, bet latviešiem globalizācijas apstākļos novēl nepazaudēt latviešu valodu.


Valdis Rūja. Ar Rūjienas ceļa maizi Rīgā.

14.06.2017. Valdi Rūju intervē Līga Zītara RCB Juglas filiālbibliotēkā. Intrvijas ilgums 00: 25: 52 un 00:31:48.

Valdis Rūja dzimis 1928. gadā Rūjienā. Intervijā Valdis Rūja stāsta par savu dzīvi no bērnības līdz mūsdienām. Rūjiena ir dzimtā pilsēta, kurā paiet bērnības un skolas gadi, tiek rakstīti pirmie dzejoļi un spēlēts pašdarbības teātra izrādēs. 1946.gadā Valdis Rūja uzsāk studijas Dailes teātra 2. Studijā. Intervijā autors stāsta par studiju gadiem, darbu Rīgas teātros, kultūras namā “Ziemeļblāzma”, izdevniecībā “ Liesma” un literāro darbību, saviem laikabiedriem dzejniekiem un rakstniekiem, dzīvi Aleksandra Čaka dzīvoklī, Juglu.


Andrejs Cīrulis. Notikumu epicentrā.

Andrejs Cīrulis RCB Mežciema filiālbibliotēkā

08.06.2017. un 30.06.2017. Andreju Cīruli intervē Aija Svilāne RCB Mežciema filiālbibliotēkā. Intervija ilgst 1:28:25 un turpinās 00:32:34

Andrejs Cīrulis stāsta par Atmodas laiku, tā sākotnēji nemanāmajām pārvērtībām, īpaši detalizēti analizējot 1988. gada notikumus, kad viņš kā fantastiski populāra laikraksta “Padomju Jaunatne” redaktors bija notikumu, kas ietekmēja visu pasauli, epicentrā. Intervijā uzsvērta laikraksta nozīme Latvijas vēstures veidošanā, tā organizētās akcijas, diskusijas un aptaujas, Andrejs Cīrulis stāsta par žurnālistikas ”smalko toni” un izmaiņām tajā, “Aka 4“ rubriku laikrakstā, dalās pārdomās par preses brīvību. Intervijā sniegts ieskats mītiņos, Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresā un tā aizkulisēs, atsevišķu personību darbībā. Autors uzskata, ka laikraksta “ Padomju Jaunatne” loma Latvijas vēsturē nav pietiekami novērtēta. Intervijā stāstīts par darbību Barikadopēdijas izveidē, tās struktūru un izmantošanu. Andreja Cīruļa darbība ir novērtēta ar Triju Zvaigžņu ordeni.