Austra Zīle. Rīga un kino.

18.05.2017. RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” Dzidra Aleksandrova intervē pensionēto kinoscenāristi, rakstnieci, kinematogrāfistu biedrības biedri, Latviešu biedrības biedri  Austru Zīli (1934.).

Lielais darba mūžs tiek pavadīts  Rīgas kinostudijā. Austra Zīle dalās atmiņās par darbu pie tādām kino pērlēm kā “Emīla nedarbi”, “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Liekam būt” un vēl daudzām filmām, kurām redaktore ir bijusi Austra Zīle. Skan stāstījums par grāmatu “Sarunas aiz kadra”, kurā rakstniece stāsta par dažādu profesiju cilvēkiem, bez kuru godprātīgā darba nebūtu augstvērtīga kino, brīnišķīgās Rīgas kinostudijas, kinoteātra “Rīga”. Neskatoties uz lielo gadu skaitu plecos, rakstniece strādā vēl pie divām jaunām grāmatām. Austra Zīle ir Rīgas centra meitene, tāpēc par savu darbu viņa saka: “No Rīgas nācis un Rīgai atdots!”

Dace Vīgante. Saulkrasti – Rīga. Bibliotēkā pazūd laiks.

Zaiga Grīnberga un Dace Vīgante (pa labi)

2017. gada 20.maijā RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” Daci Vīganti (1974.) intervē Zaiga Grīnberga. Intervijas ilgums 00:42:58.

Dace Vīgante ir arhitekte, mākslas zinātniece. Dzimusi Rīgā, bet dzimtās mājas bija un vēl joprojām ir Saulkrastos. Vilciens Saulkrasti-Rīga diendienā ir uzticams domubiedrs, ar kuru var dalīties iespaidos un pārdomās. Kas ir viņas uzticamākie sabiedrotie? Mūzika –  dziedāšana koros, māksla, arhitektūra – studijas Mākslas akadēmijā. Sirdslieta – tūrisms – pasniedzējas darbs nākamajiem gidiem par Rīgas arhitektūru. Vilcienā Rīga-Saulkrasti raisās pārdomas – vai Rīga ir pietiekoši zaļa, vai būs “Kapu tramvajs”, vai sagaidīsim jaunus dzelzceļa vagonus? Rast atbildes uz jautājumiem palīdz vēl viena mīlestība – bibliotēka. Vieta, kur pazūd laiks.

Hilmārs Zīle. Rīga – zinību krātuve

2017.gada 18.maijā Dzidra Aleksandrova RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” intervē pensionēto  ekonomikas pasniedzēju Rīgas augstskolās Hilmāru Zīli (1929.). Intervijas ilgums 00:14:36.

Hilmārs Zīle dalās atmiņās par pasniedzēja darbu. Lielākais gandarījums ir par daudzajiem talantīgajiem studentiem, kuri ir izauguši par vadošajiem speciālistiem, dodot Rīgai un Latvijai iespēju sekmīgi iekļauties Eiropas valstu savienībā. Rīgā var iegūt labu izglītību, tāpēc jauniešiem to vajadzētu izmantot. Ja gribam dzīvot labi – ir jāmācās saimniekot!

Agnese Staģe. Rīga – iespēju pilsēta

Maija Šadinova intervē Agnesi Staģi (pa labi)

2017.gada 20.jūnijā RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” Agnesi Staģi (1972) intervē Maija Šadinova. Intervijas ilgums 00:47:32.

Agnese Staģe dzimusi Saldū un par rīdzinieci kļuvusi, sākot studēt Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļā. Pirmie iespaidi par Rīgu rodas, braucot ciemos pie krustmātes. Krāsotāju iela, Lienes iela, Artilērijas iela – tās taču ir arī Vizmas Belševicas Billes dzimtās ieliņas. Kopš 2006.gada Agnese Staģe ir Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas direktore. Ar sirsnību stāsta par brīnišķīgo sadarbību ar RCB filiālbibliotēku “Zemgale”. Ar prieku ārzemju viesiem rādītu Rīgas parkus un dārzus, bet, protams, galvenais ir cilvēks, kurš dzīvo un cenšas radīt skaistu un komfortablu vidi. Cienīsim viens otru un katra darbu un tad Rīga būs iespēju pilsēta – mācēsim to izmantot!

Dzintra Šterna. Tu nekad neiemācīsies braukt

2017. gada 25.maijā RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” Dzintru Šternu intervē Maija Šadinova. Intervijas ilgums 00:58:59

Dzintra Šterna nāk no Ķekavas. Jaunības sapnis – braukt un pašai arī stūrēt. Mīļotais cilvēks, to uzzinot, teica: “Tu nekad neiemācīsies braukt”. Viņš pat nenojauta, kā šie vārdi iespaidos Dzintru. Mīlestība pagaisa, bet mērķis tika sasniegts. Intervijā skan emocionāls, humora pilns un aizraujošs stāstījums par darba mūžu 30.gadu garumā pie trolejbusa stūres. Tikai agrajās rīta stundās var izbaudīt Rīgas svaigumu, elegantumu, šarmu un tikai vēlajās vakara stundās biļetes cena var būt ananāsos. Vai tagad mēs varam iedomāties braucošu trolejbusu pa šaurajām Vecrīgas ieliņām? Baudīsim šo optimisma un dzīves mīlestības pilno interviju!

Dzidra Puķīte. Enciklopēdija “Rīga”

Patrīcija Šteinberga un Dzidra Puķīte (pa kreisi)

2017.gada 27.jūnijā Dzidru Puķīti (1946.) intervē Patrīcija Šteinberga RCB filiālbibliotēkā ” Zemgale”. Intervijas ilgums 00:20:47.

Dzidra Puķīte ir kurzemniece. Dzimtā puse ir starp Saldu un Kandavu. Pirmā tikšanās ar Rīgu ir skolas laikā, bet vistuvāk tika iepazīta, studējot Latvijas universitātes ģeogrāfijas fakultātē. Darba gaitas ritēja Galvenajā enciklopēdiju redakcijā. Bija iespēja strādāt pie lielās enciklopēdijas “Rīga” sagatavošanas darbiem.  Vismīļākā apkaime ir Pārdaugava un jau 37.gadus bauda tās šarmu, dārzu krāšņumu, ziedu smaržu un lakstīgalu pogošanu.

Ineta Kaļķe. Baltais zvirbulis

Ineta Kaļķe – Baltais zvirbulis

2017.gada 16.jūnijā RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” Inetu Kaļķi  intervē Dzidra Aleksandrova. Intervijas ilgums 00:17:33

Dzimtas saknes nāk no Kurzemes, bet Ineta ir rīdziniece. Par mīļāko apkaimi uzskata Iļģuciemu, kurā dzīvo arī pašlaik. Darba mūžs rit Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kurā vada Komplektēšanas un apstrādes nodaļu. Par augstas kvalitātes darbu apbalvota ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvu “Baltais zvirbulis – 2016”. Ineta prot ne tikai godprātīgi un radoši strādāt, bet arī pilnvērtīgi atpūsties – ceļošana, dziedāšana koros un ansambļos, pastaigas pa Rīgu, baudot jūgendstila arhitektūru, dod prieku un spēku jauniem darbiem. Dzīves moto – strādāt tā, lai pati būtu apmierināta!


Inta Valdena. Rīga kā ziedu pušķis

2017.gada 22.jūnijā Intu Valdenu intervē Patrīcija Šteinberga RCB filiālbibliotēkā “Zemgale”. Intervijas ilgums 00:17:38.

Savu dzīves gājumu Inta Valdena ir ziedojusi, radot un mācot ieraudzīt sev līdzās dabas veidoto skaistumu – vai tā ir zilā rudzupuķīte, maijpuķīte, ozola lapiņa, bērza tāss. Vai mēs mākam sagaidīt svētkus un veidot tos? Jo viss jau atkarīgs tikai no mums pašiem – vai Jāņos galvā liksim kreppapīra vainagus, vai savām rokām pītus krāšņus Latvijas ziedu pušķu vainadziņus.

Kaspars Znotiņš. Mana Rīga ir skaista

2017.gada 25.maijā RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu (1975) intervē Maija Šadinova. Intervijas ilgums – 1.d. – 00:16:57; 2d. – 00:35:48.

Kaspars Znotiņš ir dzimis Jelgavā, bet jau agrā bērnībā ģimene pārcēlusies uz Rīgu. Kā piemērotāko vietu lielajā pilsētā vecāki izvēlējušies Mārupītes apkaimi. Vēl joprojām šī vieta ir ģimenes mājvieta. Intervijā aktieris ar dziļu pietāti stāsta par savu lielo hobiju – neskatoties uz lielo darba slodzi teātrī, viņš atrod laiku meklēt un atrast vēsturisko Rīgas apbūvi, iemūžinot  to fotoattēlos.  Protams, laika zobs dara savu bēdīgo darbu, tomēr aktieris atzīst : “Mana Rīga ir skaista!”.


Māris  Bērziņš. No ekonomista par rakstnieku

Zaiga Grīnberga un Māris Bērziņš (pa kreisi)

2017.gada 3.jūnijā rakstnieku Māri Bērziņu (1962) RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” intervē Zaiga Grīnberga. Intervijas ilgums 1d. – 00:45:06; 2d. – 00:42:00.

Māris Bērziņš ir viens no retajiem rīdziniekiem, kura dzimta Rīgā ir jau vairākās  paaudzēs. Māris ir piedzimis Rīgas 2.slimnīcā Ģimnastikas ielā, kura atrodas pretī 300 m garajai Pastendes ieliņai. Šajā ieliņā atrodas dzimtas māja. Pārdaugava un Torņakalns ir rakstnieka dzīves līdzgaitnieki. Intervijā skan stāstījums, kurā Māris Bērziņš atklāj, kā no ekonomista kļuvis par rakstnieku.


Māris Švinka. Noktirne

2017.gada 6.jūnijā RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” Māri Švinku (1937.) intervē Dzidra Aleksandrova. Intervijas ilgums 00:32:32.

Intervijā skan profesora, pianista un pedagoga Māra Švinkas stāstījums par savām dzīves gaitām, saistībā ar lielo mīlu – mūziku. Viņš ir Pārdaugavietis, dzimis Āgenskalnā. Mīlestību uz mūziku saņēmis pūrā no vecākiem. Kā dzīves vadmotīvs ir tēva vārdi :”Pajautā sev, vai tev ir ko teikt?” Ja atbilde ir pozitīva, tad tu drīksti nodarboties ar mūziku. Kā dāvana Rīgai intervijas noslēgumā skan Alfrēda Kalniņa” Noktirne-veltījums manai sieviņai”.

Sarmīte Tūbele. Tilts, kas savieno

Maija Šadinova un Sarmīte Tūbele (pa labi)

2017.gada 21. jūnijā Sarmīti Tūbeli  RCB filiālbibliotēkā  “Zemgale” intervē Maija Šadinova. Intervijas ilgums 00:43:59.

Sarmīte Tūbele ir LU profesore, pedagoģijas doktore. Bērnība aizvadīta laukos. Kad bija jāsāk skolas gaitas, vecāki, gribēdami meitai dot labu izglītību, pārceļas uz Rīgu. Dzīves apstākļi ir ļoti grūti, bet iespēja dziedāt, zīmēt, peldēt to visu atsver. Vissirsnīgākās atmiņas saistās ar  Rīgas pionieru pils ( tagad Prezidenta pils) bērnu kori “Rīga”. Koris dibināts 1963.gadā. Toreiz šī pils bija kā otrās mājas bērniem, kuri apmeklēja daudzos pulciņus, kuros varēja attīstīt savas radošās spējas. Ļoti patīk lasīt, un pirmā bibliotēka bija Torņakalna  Blokmuižiņā. Toreiz vēl tiešām tā bija muižiņa, tagad diemžēl pamests grausts. Lielā mīlestība ir darbs – audzināt labus un gudrus jaunos pedagogus abiem Rīgas krastiem. Sarmītei ļoti patīk skats uz Vecrīgu no Akmens tilta, tāpēc labi, ka  Rīgā ir tilts, kas savieno!

Vita Neimane. Mana Indriķa iela

Patrīcija Šteinberga intervē Vitu Neimani (pa labi)

2017.gada 27.jūnijā Vitu Neimani (1939.) RCB filiālbibliotēkā “Zemgale” intervē Patrīcija Šteinberga. Intervijas ilgums 00:35:17.

Vita Neimane dzimusi 1939.gadā Jelgavā. Uz Rīgu Indriķa ielā ģimene pārceļas 1943.gadā. No tā brīža šī iela kļūst par mūža pavadoni gan priekos, gan bēdās. Pateicībā par šo uzticību, Vita Neimane veido aprakstu, kurā apkopo visas atrodamās ziņas par Indriķa ielas vēsturi, arhitektūru, cilvēkiem, kuri ir dzīvojuši un veidojuši šo ielu. Torņakalna baznīcas zvani arī šodien sargā šo krāšņo Rīgas pilsētas pērli.