1920. gads

  • Par Rīgas pilsētas 1. bibliotēkas pārzini sāk strādāt Kārlis Mauriņš.

1922. gads

  • Par Rīgas pilsētas 1. bibliotēkas pārzini sāk strādāt Jānis Raudiņš.

1923. gads

  • Rīgas pilsētas valde par Rīgas pilsētas 1. bibliotēkas pārzini apstiprina Aleksandru Vēberu.
  • Atver Rīgas pilsētas 5. publisko bibliotēku, kurā ir Bērnu literatūras nodaļa, bibliotēkas pārzine Emma Kalniņa.

1924. gads

  • Rīgas pilsētas valde pieņem lēmumu dibināt Rīgā, Sarkandaugavā, pēc skaita sesto bezmaksas tautas bibliotēku, pārzinis Reinis Laiviņš.

1925. gads

  • Bolderājā darbu sāk Rīgas pilsētas 8. bibliotēka. Pirmo bibliotēkas pārskatu parakstījis bibliotēkas pārzinis Pope.
  • Atver Sarkankalna filiālbibliotēku, pārzinis Voldemārs Rubenis.
  • Tiek dibināta Rīgas pilsētas 7. bibliotēka, kura uzsāk darbu nākošajā gadā.

1926. gads

  • Bērnu palīdzības fonds dibina bibliotēku Čiekurkalnā. Līdz ar grāmatām tajā pieejamas dažādas spēles un sporta inventārs.
  • Rīgas pilsētas attālākajās vietās darbu sāk pirmie desmit grāmatu izsniegšanas punkti.
  • Čiekurkalnā atver 4. bibliotēkas filiāli.

1928. gads

  • 11. februārī lasītājiem durvis atver Rīgas pilsētas 9. bibliotēka, pārzinis Jūlijs Krūmiņš.

1929. gads

  • Rīgas pilsētas 7. bibliotēkas bibliotekāre Marija Kristiņa dodas uz 1. pasaules bibliotekāru un bibliogrāfu kongresu Romā.