1960. gads

  • Vairums Rīgas masu bibliotēku iesākušas vai jau pabeigušas brīvpieejas organizāciju saviem grāmatu fondiem.

1961. gads

  • Atver Rīgas pilsētas 24. bibliotēku, vadītāja Ilga Spigovska.
  • Tiek izveidota pirmā patstāvīgā specializētā fonda bibliotēka (neredzīgajiem).

 1962. gads

  • 1. septembrī Rīgas pilsētas 1. bibliotēka kļūst par Rīgas pilsētas Centrālo bibliotēku.

1963. gads

  • Atver Rīgas 28. bērnu bibliotēku, vadītāja Gerda Kočurova.

1964.gads

  • 26. bibliotēkai piešķirts „Teicamas darba bibliotēkas” nosaukums.

1965. gads
• 12. bibliotēkai piešķirts „Teicamas darba bibliotēkas nosaukums”.
• Uz Rīgas pilsētas 11. bibliotēkas pamata tiek dibināta Centrālā bērnu bibliotēka.

1966. gads

  • Atver 38. bibliotēku, vadītāja Nadežda Žurkina.
  • Rīgas pilsētas 30. bibliotēka pārceļas uz Ķengaraga jauno dzīvojamo masīvu, bet bibliotēkas iepriekšējā mājvietā izveido tās filiāli.

1967. gads

  • Rīgā notiek starprepublikāniskais seminārs par masu bibliotēku tīkla optimizāciju un centralizāciju, kurā PSRS Valsts bibliotēka un LPSR Valsts bibliotēka ierosina veikt centralizācijas eksperimentu Rīgas pilsētas Oktobra rajonā. Eksperimenta vadību uzņemas Rīgas pilsētas Centrālās bibliotēkas Zinātniskās metodikas nodaļa. Pieņem „Nolikumu par masu bibliotēku centralizāciju”.

1968. gads

  • Eksperimentāli uzsākta bibliotēku tīkla centralizācija Oktobra rajonā. Rīgas 6. bibliotēka kļūst par Oktobra rajona Centrālo bibliotēku, bet 8 Oktobra rajona bibliotēkas par tās filiālēm.

1969. gads

  • Notiek Rīgas pilsētas Oktobra rajona publisko bibliotēku centralizācija. Pirmā centralizētā sistēma apvieno toreizējo 6., 14., 16., 18., 20., 21., 32., 38., 42. bibliotēku. Uz Oktobra rajona 6. bibliotēkas alfabētiskā kataloga bāzes tiek veidots centralizētās sistēmas kopkatalogs.
  • Pils ielā 18 darbu uzsāk Svešvalodu bibliotēka, vadītāja Astra Ābula.
  • Atver Rīgas pilsētas 45. bibliotēku, vadītāja Nellija Kandlene.