23. februārī Rīgas Centrālās bibliotēkas ciklā “Būsim pazīstami” notika trešais tiešsaistes pasākums – tikšanās ar rakstniecēm Rolandu Bulu un Evitu Hofmani.
Idejas autori un īstenotāji: Rīgas Centrālās bibliotēkas Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļa sadarbībā ar latviešu literātiem. Pasākuma moderatore: RCB Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Santa Mūrniece.
Rolanda Bula rakstnieces ceļu ir uzsākusi 2014. gadā. Pa šiem septiņiem gadiem tapuši septiņi romāni, astotais gaida savu kārtu izdevniecībā. Rolandas devumu parasti saista ar detektīvliteratūras žanru, kaut gan viņas pūrā ir arī satīrisks romāns, romāns ar vēsturisku ievirzi un darbs, kas ataino paaudžu problēmas.
Tā kā klausītāju vidū bija arī skolu bibliotekāri, viņiem bija interesanti uzzināt, ka rakstnieces karjera nav saistīta tikai ar izmeklētājas darbu. Vairākus gadus Rolanda Bula ir nostrādājusi skolā. Detektīvromāns nebūt nav lieta, no kā būtu jāsargā bērni, viņa uzskata, protams, tas atkarīgs no viņu vecuma. Detektīvliteratūra ir plašs jēdziens, pastāv vēsturiskais, spiegu detektīvromāns un citi veidi. Rolandas romāni stāsta par šodienu, tie saistās arī ar reālām lietām, ko veic izmeklētāji, un šīs grāmatas var piedāvāt arī pusaudžiem, jo divpadsmit gadu vecumā var lasīt ne tikai Pepiju Garzeķi. Bieži vien jautājumi, kas satrauc bērnus, netiek apspriesti ģimenē vai skolā, bet atbildes uz tiem var atrast bibliotēkā. Bērniem liekas, ka viņi paši ir vainīgi, ja pret viņiem tiek vērsta vardarbība, un viņiem liekas, ka tā tas notiek visās ģimenēs. Bibliotēka un grāmata ir ceļš, kas var sniegt informāciju un mierināt. Varmācība ģimenē ir tēma, kas tiek skarta arī viņas grāmatā “Klusēšanas varā”, un autore uzskata, ka šo grāmatu var piedāvāt lasīšanai arī pusaudžiem un jauniešiem. Rolanda Bula atzina, ka ļoti labprāt tiktos ar lasītājiem arī skolā.
Evita Hofmane sākusi rakstīt pusaudža gados un vienmēr ir rakstījusi tikai prozu. “Ir tēmas, kas ir aktuālas visas dzīves garumā,” viņa saka. “Kādā brīdī man šķita, ka par to, ko es zinu, es nedrīkstu rakstīt. Sacerēt un fantazēt nebija vajadzības un jēgas, tāpēc uz daudziem gadiem radošajai rakstīšanai pieliku punktu”. Rakstniece atgriežas pie rakstīšanas tad, kad vairs nevar nerakstīt. “Vislabākie darbi šķiļas šīs nepārvaramās vēlmes laikā,” viņa atzīst. Autore ļoti augstu vērtē studijas Latvijas Rakstnieku savienības Literārajā Akadēmijā, tas bijis laiks, kad, rakstot īsprozas darbus, tika uztaustīts, kā vajag rakstīt. Bibliotēkām Evitas dzīvē allaž bijusi nozīmīga loma. Viņa saka: “Zināmu dzīves daļu es tikpat kā dzīvoju bibliotēkā, kopš bērnības bibliotēka ir bijusi manas otrās mājas. Loks ir noslēdzies: es uz bibliotēku atnācu kā lasītāja, tad jau studiju laikā tā kļuva par manu darba vietu, un tagad es esmu atgriezusies bibliotēkās kā autore. Noiets pilns cikls”.
Rolanda atzīst, ka viņu fascinē Evitas asprātība un dziļais dzīves redzējums. Divas no vairākām tēmām, kas ir saglabājušās visas Evitas prozaiķes darba laikā – bērni un mūzika. Stāsti par bērniem ir veltīti visiem, kas ir mums blakus; tas, kā veidojas mūsu dzīve, bieži vien ir atkarīgs no tā, kādā vidē mēs dzīvojam. No kurienes un uz kurieni ved durvis. Grāmatas nosaukums radās dabiski, es to ieraudzīju savos stāstos, saka Evita. Rolanda atzīst, ka, sākot ar 7. klasi, “Durvis” varētu būt ieteicamās literatūras sarakstā. Pašlaik tās ir Latvijas Literatūras gada balvas nominantu debijas kategorijas garajā sarakstā, ar ko arī Evitu apsveicam!
Martā tiešsaistes pasākumu cikls “Būsim pazīstami” turpināsies.
Rolandas Bulas un Evitas Hofmanes grāmatas rodamas Rīgas Centrālajā bibliotēkā un filiālbibliotēkās.
Teksts un foto: Rīgas Centrālās bibliotēkas Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību vadītāja Daina Ģeibaka.
