25. septembrī RCB Imantas filiālbibliotēkā jautrā gaisotnē aizvadīts Baltu vienības dienai veltīts pasākums. Galvenās bibliotekāres un vienlaikus tulkotājas Daiga Lapāne un Evija Liparte stāstīja par savām saiknēm ar Lietuvu un lietuviešu valodu, kas ir teju visa mūža garumā. Ceļi, kā viņas nonākušas pie tik labām brāļu tautas valodas zināšanām, gan ir atšķirīgi.
Daigai interese bija kopš bērnības, jo vecāki nākuši no Lietuvas pierobežas. Vasarā laukos vecāmāte dažreiz izmantojusi šo valodu sarunām, ko gribējuši, lai bērni nesaprot. Motivācija un iespēja apgūt lietuviešu valodu Daigai radās tieši Atmodas laikā, studējot LU latviešu filoloģiju.
Evijai sākumā bija nepatika pret lietuviešu valodu (kas bija obligāti jāapgūst, studējot LU Filoloģijas fakultātē), taču, spiestā kārtā nokļuvusi studentu apmaiņā Viļņā, viņa tur ne vien pabeidza maģistrantūru un doktorantūru, bet iemīlēja Lietuvu tik ļoti, ka tajā pavadīja ap 18 gadiem, pusi no tiem nodarbojoties ar tulkošanu.
Latviešu un lietuviešu valodas ir ļoti līdzīgas. Tomēr tajās ir vārdi, kas izklausās vienādi, bet nozīmē ko citu, kas nereti rada pārpratumus. Piemēram, “uola” lietuviešu valodā ir “klints”, “bauda” – “sods”, “smagus” – “jauks, patīkams”. Pasākuma dalībnieki kopīgi centās saprast tekstu, kas veidots no šādiem vārdiem.
Daiga kā māksliniece pastāstīja, kā iepazinusies ar Mikolaja Konstantīna Čurļoņa gleznām, kuras ietekmēja arī viņa laikabiedru latviešu gleznotāju Rūdolfu Pērli. Šis gads Lietuvā aizrit M. K. Čurļoņa 150 gadu jubilejas zīmē.
Baltu vienības diena kopš 2000. gadair apliecinājums latviešu un lietuviešu tuvajai radniecībai un ciešajām saitēm. Diena izvēlēta par godu 1236. gada 22. septembrī notikušajai Saules kaujai, kurā žemaišu un zemgaļu apvienotais karaspēks smagā kaujā uzvarēja Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus.
Foto: Jānis Brencis, Daiga Lapāne, Evija Liparte
