22. aprīlī, Latvijas Bibliotēku nedēļas ietvaros, notika tiešsaistes tikšanās ar literatūrzinātnieku Jāni Zālīti. Saruna raisījās par monogrāfiju “Kam puķe zied…”, kas ir Jāņa Zālīša pētījums par dzejnieku Jāni Ziemeļnieku un ne tikai. Grāmata ir pirmā izdotā monogrāfija izdevniecības “Dienas Grāmata” sērijā “Es esmu…” par 13 latviešu rakstniekiem un dzejniekiem. Grāmata ir nopietns pētījums, taču daudzi lasītāji atzīst, ka tā ir aizraujoša kā teātra izrāde un lasāma kā romāns.
Bibliotēkai, jo sevišķi Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkai, ir bijusi ļoti liela nozīme Jāņa Zālīša darbā. Šeit glabājas rokraksti, atmiņu materiāli un citi teksti, kurus salikt kopā nav nemaz tik vienkārši. Rakstot pētījumus par literatūras vēsturi, autors jūtas kā arheologs, kuram no detaļām jāveido veselums.
Jānis Zālītis atzīst, ka Jānis Ziemeļnieks ir tiešā iespaida dzejnieks – ko redzu un jūtu, to dzejoju. Viņš sarakstījis daudz veltījumu un kritisku rakstu, jo kontakti ar literāro vidi dzejniekam ir bijuši ļoti cieši. Ziemeļnieks bijis arī aktīvs sava laika literatūras vērtētājs.
Jautāts par to, ko varam uzskatīt par Ziemeļnieka dzīves un darba esenci, Jānis Zālītis atceras dzejnieka drauga Jāņa Akuratera atziņu – Ziemeļnieks mira agri, jo bija Dieva izredzēts. Viņa īsajā mūžā radošais spriegums bija ļoti liels.
Savā monogrāfijā Jānis Zālītis sniedzis arī visnotaļ plašu ieskatu tā laika kultūras dzīvē. Tā ir modernā un ekstravagantā apkārtne, kurā dzīvoja Jānis Ziemeļnieks. Te jāmin “Natālijas Sutas veģetāro ēdienu virtuve “Sukubs””, viena no leģendārākajām Rīgas bohēmas vietām, kas ir maksimāli dokumentēta laikabiedru atmiņās.
Jāņa Ziemeļnieka nāve ir neatbildēts jautājums, vai tā bija narkotisko vielu pārdozēšana vai labprātīga aiziešana. Jāņa Plauža romānam par Ziemeļnieku ir ļoti liela ietekme – romāns iznāca tikai sešus gadus pēc Ziemeļnieka nāves, kad dzīvi vēl bija daudzi cilvēki, kas dzejnieku pazina personiski. Tie, kas viņu pazina tuvāk, par romānu izteicās kritiski.
No Plauža romāna ietekmējušies arī daudzsēriju mākslas filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene”(2021) veidotāji. Filmas pirmajās divās sērijās redzam arī aktiera Kaspara Zāles attēloto Jāni Ziemeļnieku, kurš, kā apliecina fakti, nekad nav bijis oficiāls “Jaunāko ziņu” darbinieks, tomēr viņa darbi bieži publicēti šajā izdevumā. Liela nozīme bijusi Ziemeļnieka labajām attiecībām ar Antonu Benjamiņu un “Jaunāko ziņu” atbildīgo redaktoru Jāni Kārkliņu.
Dzejniekam veltītais Andra Zeibota “Krauklis” (2020) ir mazāk par Ziemeļnieku, bet vairāk par pašu Andri Zeibotu. “Tas ir romāns par to, kas varētu būt, bet mana grāmata ir par to, kas bija”, jokodams saka Jānis Zālītis.
Jautāts par Ziemeļnieka draudzību ar Konstantīnu Raudivi, Jānis Zālītis atzīst, ka Raudives darbs dzejas analīzē iedeva Ziemeļnieka dzejai Eiropas kontekstu, izceļot viņa dzejas savdabību. Raudive dzejnieka darbus iezīmējis visprecīzāk un visreljefāk.
12. maijā plkst. 17.00 Jānis Zālītis aicināja uz tradicionālo “Misiņa kluba lasījumu” Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā. Uzmanības centrā būs arī Jāņa Ziemeļnieka personība un daiļrade.
Savukārt, 26. maijā plkst.15.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) aicinām lasītājus uz klātienes tikšanos ar Jāni Zālīti.
Jāņa Zālīša monogrāfija “Kam puķe zied…” rodama Rīgas Centrālajā bibliotēkā.
Teksts: RCB Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Santa Mūrniece un sabiedrisko attiecību vadītāja Daina Ģeibaka
