Rīgas Centrālā bibliotēka (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) aicina apmeklēt interesantu vēsturisku faktu un informācijas nesēju izstādi par nacionālo informācijas aģentūru LETA. Godinot LETA pirmsākumus un vēsturi, ik gadu 4.martā tiek svinēta dzimšanas diena, bet 5.maijā vārda diena.
Strauju izaugsmi tā piedzīvojusi jau pēc 1997.gada, kļūstot par lielāko un vēlāk par vienīgo informācijas aģentūru Latvijā, kas piedāvā aktuālāko informāciju par notikumiem Latvijā, Baltijā un pasaulē, kā arī sniedz plašu biznesa informatīvo pakalpojumu klāstu, monitoringa pakalpojumus, profesionālus video un foto pakalpojumus, uzkrājot bagātīgu (ap 5 miljoniem plašu) foto arhīvu.
2022.gada nogalē tika noslēgts nozīmīgs darījums – aģentūra LETA no oficiālā pārstāvja Latvijā kļuva par vienīgo “Scanpix Baltics” īpašnieci, tā aizvien piedāvājot saviem klientiem vēl plašāku foto klāstu līdzās Latvijas foto arhīvam, klientiem ir iespēja iegādāties foto no Scanpix arhīva no visas Eiropas.
LETA tika dibināta 1992. gadā, tomēr aģentūras vēsture aizsākās 1919. gadā.
“Mums ir jāatgriežas uz 1919. gada 4. martu, kad pagaidu valdība, kura tolaik tika padzīta no Rīgas un nonāca Liepājā, nolēma dibināt preses biroju. Tā uzdevums bija informēt pasauli par to, kas notiek Latvijā, kā veicas armijai un kā Latvija redz savu attīstību un iet uz priekšu. Un 1919. gada 4. martā Liepājā notika pagaidu valdības sēde, kuru vadīja Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, un mums priekšā ir protokols, kur ar valdības sēdes astoto punktu ir nolemts dibināt Latvijas preses biroju “Latopress” pie Iekšlietu ministrijas,” vēsturi ieskicē Nacionālās informācijas aģentūras “Leta” vadītājs J. Mendziņš.
Tolaik vēstījums bija ļoti īss un kodolīgs, tā prasme bija ātri saprast, kas notiek, un īsi to nodot ziņojumā. Un “Letas” viens no uzdevumiem bija stāstīt par to, kā mēs šeit saimniekojam.
Man šķiet, tas arī bija viens no Latvijas pirmās brīvvalsts veiksmes stāstiem – saimniekošana. Un “Leta” bija kopā ar šo valdību, kopā ar šo valsti un ar šiem cilvēkiem, kas organizēja saimniekošanu un darīja, stāsta J. Mendziņš.
Par pirmo biroja direktoru kļuva Edmunds Freivalds un vēlāk, kad 1919. gada jūlijā pagaidu valdība atgriezās Rīgā, tai sekoja arī preses birojs “Latopress”. Bet gadu vēlāk – 1920. gada maijā – valdība jau nolēma izveidot pilnasinīgu Latvijas telegrāfa aģentūru “Leta”, ko mēs šobrīd ar šādu nosaukumu arī pazīstam un par kuras pirmo direktoru kļuva Rihards Bērziņš. Viņš bija Ulmaņa sekretārs un bija jau pazīstams literāts. Aģentūru viņš vadīja vairāk nekā 20 gadus un bija lēmis mierīgi vadīt vecumdienas, taču diemžēl mūžu beidza izsūtījumā. Viņš ir publicējies ar pseidonīmu Rihards Valdess.
Izstāde skatāma Rīgas Centrālās bibliotēkas 2. stāvā, bibliotēkas darba laikos: P, O, C: 11.00–19.00, T, Pk: 10.00–18.00, S: 10.00–17.00, svētdiena -slēgta.
Informāciju apkopoja: Rīgas Centrālās bibliotēkas Pieaugušo literatūras nodaļas vadītāja Gunta Ozola
Tālr.: 67037125
