Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēka (Brīvības gatvē 430a) no 18. janvāra aicina apmeklēt fotomākslinieka Laimoņa Stīpnieka izstādi „Rīga, kuras nav”, kas veidota Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstītā RCB projekta „Mans stāsts par Rīgu” ietvaros.
Laimoņa Stīpnieka fotogrāfijas ataino Rīgu dažādos skatupunktos, kuri mūsdienās vairs nekur nav atrodami – fotogrāfijās redzamas ēkas, kuru vietā nu ir citas, 60.-70.gadu Rīgas kafejnīcu interjeri, pilsētas ainavas, kuras, gadu gaitā Rīgai attīstoties, ir būtiski izmainījušās.
Laimonis Stīpnieks dzimis 1936. gadā. No 1965. līdz 1990. gadam darbojies ar arhitektūras fotogrāfiju projektēšanas, izstāžu un izdevniecības jomā. Kopš 1969. gada ir Latvijas Arhitektu savienības biedrs. No 1974. līdz 2000. gadam strādājis teātra fotogrāfijas jomā, t.sk. iesaistījies arī izrāžu vizuāli scēniskajā risinājumā. No 1970. līdz 2000. gadam nodarbojas ar mākslas darbu fotogrāfisko aprūpi, t.sk. gleznu restaurācijas jomā. No 1970. līdz 1980. gadam autorizstāžu aktivitātes. Runājot par personiski koptiem foto darbiem, mākslinieks nosauc no 1970. līdz 1980. gadam izkopto pareizatveides fotoiekārtu un piederumu konstruēšanu un praktisko izveidi.
No 1970. gada fotografē portretfotogrāfijas, ko dēvē par publiskās iesaistes sekmētu un koptu iespēju. Septiņdesmitajos gados aizrāvies arī ar dabas formu estētiku ORWO (austrumvācu zīmols) krāsu diapozitīvos. No 1970. līdz 2000. gadam iemūžinājis un apkopojis Vidzemes jūrmalas (Kurmrags-Ežurga-Mantiņi) skatus dažādos gadalaikos. No 1970. līdz 1990. gadam darbojies ar grafiski ornamentālu un/vai multiplicēti uzslāņotu autorfotogrāfiju, t.sk. arī aktu fotogrāfijas jomā. No 2006. gada sācis digitālās fotogrāfijas brīvsoļa gaitas pilsētvidē un tuvas sniedzamības apkaimē. 2016. gada augustā Rīgas Centrālajā bibliotēkā bija skatāma Laimoņa Stīpnieka fotoizstāde „Darbdienas un svētvakari”.
Par sevi un savu radošo darbību Laimonis Stīpnieks izsakās tēlaini, vienlaikus katram vārdam piešķirot konkrētu, viņam zināmu un savējiem saprotamu nozīmi: „Deglava “Rīgu” tiku lasījis, Čaka trotuārus izjūtā esmu skāris, stachanoviešu Rīgā gana apjucis ienācu (no Vidzemes laukiem un īstās pastalās, kaut dzimis stradiņos, ko atmiņa neglabā), Rubika Rīgu bildēju Gunāram Asarim un Mikam Savisko vai protokolvārdiem – pilsētas galvenajam arhitektam (sava loma reizēm Asara moskvičam) un žurnālam “Māksla”, itin ierasti – kā bildes “uz rītu”.
Izstāde jau viesojusies Rīgas Centrālajā bibliotēkā un RCB Daugavas filiālbibliotēkā.
Izstādi var aplūkot: darbdienās 10 – 19, sestdienās: 10 – 17.
Kontaktinformācija: tālr.: 67026281, e-pasts: jugla@rcb.lv
