Irbīšu dzimta Čiekurkalnā apmetās 1906. gadā, kad Jānis Irbītis šeit iegādājās īpašumu. Laika gaitā ģimene uzcēla 10 dzīvokļu īres namu un iekopa krāšņu dārzu.

Jānis Irbītis ne tikai strādāja algotu darbu, uzbūvēja namus savai un citām ģimenēm, bet arī ļoti aktīvi iesaistījās apkaimes sociālajā un sabiedriskajā dzīvē.

Jānim (1867-1956) un viņa sievai Emīlijai (1867-1930) bija pieci bērni: Ernests (1898-1918), Jānis (1900-1919), Anna (1902-1945), Kārlis (1904-1997) un Ādolfs (1910-1983).

Emīlijas un Jāņa Irbīšu dēli Ernests un Jānis mira samērā jauni.  Dzimtu tālāk turpināja Anna Irbīte (pēc laulībām – Amoliņa) un viņas divi bērni: Silvija un Arnis. Silvijai ir divas meitas: Elvīra un Anna, kuras abas ir skolotājas, viņas ir izaudzinājušas gan bērnus, gan mazbērnus.

Garāku mūžu no Jāņa un Emīlijas bērniem nodzīvoja Kārlis, kurš kļuva par pasaulē pazīstamu aviokonstruktoru, un Ādolfs, kura darbs bija saistīts ar industriālo, tai skaitā, radioaparātu dizainu. Abu brāļu darba gaitas bija saistītas ar VEF, kur Ādolfs strādāja līdz 1960. gadam. Kārlis Irbītis emigrēja 1944. gadā un atlikušo mūžu pavadīja Kanādā, kur gan strādāja Canadair Ltd, gan bija konsultants Makgilas universitātē. Brāļi tā arī vairs nesatikās.

Brigita Irbīte dzīvoja Čiekurkalnā līdz 1984. gadam, kad dzimtas namu nojauca, lai tā vietā būvētu daudzdzīvokļu ēku.

Dzimtas radošo atzaru turpina Ādolfa un Brigitas meita Andra Irbīte, viņas vīrs Egils Dālmanis un abu dēls Kristians, kuri ir dažādu jomu dizaineri.

Kristianam un viņa sievai Leldei, digitālā mārketinga speciālistei, aug meita Emīlija, ģimene dzīvo Čiekurkalnā, netālu no bijušā Irbīšu dzimtas nama.

Lai arī, pateicoties Kārlim Irbītim, dzimtas saknes ir apzinātas no 19.gs. sākuma, trūkst informācijas par cilvēku atsevišķos dzimtas atzaros likteņiem. Zināms, ka šobrīd Latvijā ir vienpadsmit Irbīšu dzimtas locekļu, kopā ar dzīvesbiedriem – sešpadsmit.