Maskavas forštate

Maskavas priekšpilsēta veidojusies uz smilšaino kāpu līdzenumiem kā viena no vecākajām apdzīvotajām vietām ārpus Rīgas pilsētas nocietinājumiem. Tā ietilpst Latgales priekšpilsētā.
14.gs. Maskavas priekšpilsētas senākā daļa veidojās tieši aiz pilsētas vaļņiem Daugavas krastmalā. Pēc 1348.gada šai vietai bija nosaukums – Lastadija, kas cēlies no vācu valodas vārda “die Last” – krava.

Maskavas iela savu tagadējo nosaukumu ieguva 1859.gadā. 19.gs. Maskavas forštate ieguva līdzīgu veidolu tam, kādu to pazīstam arī mūsdienās, jo saglabājušās ir galvenokārt tās koka ēkas, ko priekšpilsētā cēla 19.gs. sākumā pēc notikušajām priekšpilsētu dedzināšanām.
Šodien par vērtīgu kultūras mantoju tiek atzīti Sarkanie spīķeri, Rīgas Centrātirgus, kurš, atklāts 1930.gadā, piecu dažādu ticību baznīcas, kā arī padomju laika vērienīgās arhitektūras mantojums – Zinātņu akadēmijas augstceltne. Kopš 2000.gada sākuma darbojas Lido Atpūtas centrs Krasta ielā, tā galvenā ēka ir viena no lielākajām guļbūvēm Eiropā.

Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība

Baznīcas

Maskavas forštatē koncentrējušās dažādu konfesiju baznīcas. Katra no tām izceļas ar savu arhitektonisko pievilcību un vēsturi, katra ir ievērības cienīga sakrālā mantojuma sarakstā. Rīgas evaņģēliski luteriskā Jēzus baznīca – viena no lielākajām koka baznīcām Eiropā; Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca; Svētā Franciska Romas katoļu baznīca; Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams, Rīgas Svētā Gregora Apgaismotāja armēņu draudzes baznīca – vienīgais armēņu Apustuliskās baznīcas dievnams Baltijā, Rīgas Garīgais seminārs, kas ieguvis starprepublikāniskās garīgās mācību iestādes statusu.

Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība

Cetrāltirgus

Nēģu iela 7

Tirgošanas vieta vēsturiski izveidojusies jau 1571.gadā Daugavas malā. Pilsētas Dome 1922.gadā nolēma pārcelt Daugavmalas tirgu uz laukumu starp Gogoļa ielu, Sarkano spīķeru, Maskavas ielu un Rīgas kanālu un tika izstrādāts tā projekts. Bija paredzēti pieci paviljoni – gaļas, piena produktu, sakņu un dārzeņu un zivju paviljons. Pagrabos zem paviljoniem izbūvētas 24 saldētavas un plašas noliktavas.
Centrāltirgus celtniecība notika no 1924. līdz 1930.gadam. Tika izmantoti Pirmā pasaules kara ķeizariskās Vācijas armijas Kurzemē atstātie gaisakuģu cepelīnu angāri.
1998.gadā tirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
Rīga latviešu daiļliteratūrā
www.rct.lv

Krasta iela

Būvējot Salu tiltu 20.gs. 70.gadu vidū, tika izveidota plaša Krasta ielas maģistrāle. Līdzās šai ielai tika izveidots dzīvojamo māju rajons – Krasta masīvs, kas ir visvēlāk veidojusies Maskavas forštates daļa. 1999.gada nogalē tika atvērts Atpūtas centrs „Lido”, kas ir iekļauts galvaspilsētas tūrisma objektu sarakstā. „Lido” galvenā ēka ir viena no lielākajām guļbūvēm Eiropā. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas, Krasta ielas rajonā aizsākās intensīva tirdzniecības un biroju ēku būve.

Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība

Neatkarīgais teātris “Skatuve”

Maskavas iela 108/110

Teātris “Skatuve” ir viens no pirmajiem neatkarīgajiem teātriem Latvijā. Kopš 1991.gada tas atrodas bijušā kinoteātra “Daina” ēkā. Teātri dibinājusi un visus pastāvēšanas gadus vada režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzēja, profesore Anna Eižvertiņa ar domubiedriem. Teātris funkcionē kā projektu tipa teātris. Katrā izrādē tiek pieaicināti aktieri no citiem teātriem vai A.Eižvertiņas bijušie un tagadējie studenti.

“Skatuves” repertuārā būtiska vieta ir pasaules dramaturģijas izcilu un Latvijā vēl neiestudētu autoru lugām. Šeit tiek spēlētas Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursu diplomdarbu izrādes. Teātris ir piedalījies arī starptautiskos teātra festivālos.

Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
www.skatuve.lv

Spīķeri

Jau no 14.gadsimta tagadējā spīķeru kvartālā atradās kuģu kravu iekraušanas un izkraušanas vietas un noliktavas. Spīķeru kvartāla un tagadējā Rīgas Centrāltirgus rajona spīķeru apbūve izveidojusies galvenokārt 19.gs. otrajā pusē – laika posmā no 1864. līdz 1886.gadam kopā tika uzcelti 58 spīķeri, no kuriem saglabājušies vairs tikai 13. To projektēšanā piedalījās pazīstamie arhitekti K.Felsko, R.Šmēlings, F.Hess. 2012.gadā Rīgas Dome uzsāka Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukciju posmā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam ar mērķi izveidot pilsētniekiem un tās viesiem saistošu publisko telpu. Šodien vecās noliktavu ēkas ir atjaunotas un tajās ir ierīkota koncertzāle, izstāžu zāle, restorāni u.c. 2013.gadā Spīķeru kvartālā gar Daugavu izveidota promenāde.

Informācijas avotu saraksts:
Rīgas pilsētas novadpētniecība
www.spikeri.lv

Rīgas autoosta

Prāgas iela 1

Autoosta nodota ekspluatācijā 1964. gadā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas autoosta apkalpo ne tikai vietējos un reģionālos, bet arī starptautiskos reisus. 2000. gadā tika pabeigta autoostas privatizācija, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību. Autoostas atrašanās vieta ir pilsētas vēsturiskajā centrā blakus Centrāltirgum pie dzelzceļa uzbēruma. Laika gaitā ir bijuši projekti autoostu pārvietot uz Spilvi vai Pārdaugavu, bet tie nav realizējušies. Vairākkārt veikti autoostas ēkas un teritorijas labiekārtošanas darbi.