Rīgas Centrālās bibliotēkas krājuma attīstības un komplektēšanas koncepcija 2020.–2024. gadam (PDF)

Rīgas Centrālās bibliotēkas krājuma attīstības un komplektēšanas koncepcija 2020.–2024.gadam

Rīgas Centrālā bibliotēka (turpmāk tekstā – RCB) un tās filiālbibliotēkas sniedz informacionālus un bibliotekārus pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Krājumu attīstību un komplektēšanu RCB veic patstāvīgi saskaņā ar Bibliotēku likumā noteikto principu, kas nosaka, ka bibliotēkas attiecībā uz krājumu veidošanu ir neatkarīgas. Tās nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi. Ierobežojumus bibliotēku krājumu veidošanā var noteikt tikai ar likumu.

RCB bibliotēku tīklu veido Rīgas Centrālā bibliotēka un 25 filiālbibliotēkas, kā arī trīs RCB ārējie apkalpošanas punkti: „Saulaino dienu bibliotēka” Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), ārējais apkalpošanas punkts Ieslodzījuma vietu pārvaldes cietumos un ārējais apkalpošanas punkts Dienas aprūpes centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem rīdziniekiem. Bibliotekāros pakalpojumus apmeklētājiem sniedz arī Vispārējās izglītības iestāžu bibliotēku metodiskā lasītava.  Vasaras sezonā Lucavsalā darbojas RCB Pludmales lasītava.

Ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā, RCB bez maksas izmantošanai mājās var ņemt grāmatas, mūzikas ierakstus, filmas un citus informācijas resursus, lasīt laikrakstus, žurnālus un uzziņu izdevumus, izmantot bibliotekāra konsultācijas, lietot datorus ar interneta pieslēgumu un pieeju dažādām autorizētajām tiešsaistes, kā arī RCB veidotajām datubāzēm. Ikviens bibliotēkas lietotājs var izmantot arī valsts nozīmes kopkatalogu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotās datubāzes.

RCB piedalās pilsoniskās izglītības un integrācijas veicināšanā un ir demokrātiska un draudzīga vide sociālai saskarsmei. Sadarbojoties ar dažādu jomu nevalstiskām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, muzejiem un arhīviem, tā piedalās demokrātiskas kopienas un sabiedrības saliedēšanas politikas veidošanā.

Novadpētniecībai ir nozīmīga loma nacionālās identitātes un eiropeisko vērtību stiprināšanā. Novadpētnieciskais darbs RCB, apzinot, apkopojot un saglabājot kultūrvēsturiskas nozīmes informāciju, ir ieguldījums unikālas kultūrtelpas saglabāšanas un sociālās atmiņas veidošanā.

2019. gadā RCB kopējais lasītāju skaits bija 54 130 (bērni un jaunieši līdz 18 gadiem – 15 585 jeb 29 %), apmeklējums – 802 140, izsniegums – 1 275 652, pasākumu skaits – 1 890.

„Rīgas Centrālās bibliotēkas krājuma attīstības un komplektēšanas koncepcijas 2020. – 2024.” (turpmāk tekstā – Koncepcija) darbības laikā RCB pievērš īpašu uzmanību bibliotēku krājuma kvalitātes uzlabošanai, lai veicinātu bērnu un jauniešu vēlmi lasīt, jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanai, lai izkoptu viņu iemaņas informācijas tehnoloģiju un līdzekļu apguvē.

Noslēdzot 2019. gadu, RCB un filiālbibliotēku kopējo krājumu veidoja 695750 informācijas resursi.

Kopkrājumu veido dokumenti latviešu valodā (484 867 eks. jeb 69.69%), krievu valodā (165 498 eks. jeb 23.79%), angļu valodā (31 939 eks. jeb 4.59%), vācu valodā (5 979 eks. jeb 0.86%), pārējās svešvalodās (7 467 jeb 1.07%).

Visvairāk kopkrājumā ir grāmatas (599 428 eks. jeb 86.16%), to veido arī seriālizdevumi/žurnāli (52 723 eks. jeb 7.58%), audiovizuālie materiāli (24 835 eks. jeb 3.57%), brošūras/pārējie dokumenti (13 730 eks. jeb 1.97%), elektroniskie dokumenti (2 170 eks. jeb 0.31%), nošizdevumi (2 061 eks. jeb 0.30%), kartogrāfiskie dokumenti (577 eks. jeb 0.08%) un attēlizdevumi (226 eks. jeb 0.03%).

Kā bibliotēku informācijas sistēmas sastāvdaļa RCB izmanto visas iespējas, lai kļūtu par aktīvu un nozīmīgu starpnieku, nodrošinot jaunu digitālo pakalpojumu ieviešanu un virtuālās bibliotēkas attīstību. RCB nodrošina iespēju ikvienam lasītājam bez maksas lasīt latviešu autoru darbus e-grāmatas formātā tiešsaistē mobilajā ierīcē vai datorā.

RCB struktūra:

  • Rīgas Centrālā bibliotēka:
    • Pieaugušo literatūras nodaļa,
    • Bērnu literatūras nodaļa;
  • 25 filiālbibliotēkas;
  • 3 ārējie apkalpošanas punkti,
  • RCB Repozitārijs:
    • Aktīvais krājums,
    • Apmaiņas krājums,
    • Pasīvais krājums.

Lai nepārblīvētu RCB nodaļu/filiālbibliotēku krājumus ar liekiem dubletiem, RCB Repozitārija Aktīvajā krājumā ar atlasi komplektē informācijas resursus, ne vecākus par 10 gadiem, vienā eksemplārā latviešu valodā un svešvalodās to izmantošanai RCB struktūrvienībās.

RCB Repozitārija Pasīvais krājums nodrošina RCB nodaļu/filiālbibliotēku pieprasījumu pēc reti izmantotas literatūras. Tajā tiek komplektēti informācijas resursi, kuri izdoti līdz 2000. gadam. Pasīvā krājums komplektēšanas prioritātes: latviešu daiļliteratūra relatīvā pilnīguma līmenī, ārzemju autoru klasikas zelta fonds, filozofijas, mākslas un kultūras vēsture, grāmatas sērijā „Apvārsnis”, „Ievērojamu cilvēku dzīve”, „Stāsti par dabu”, „Stāsti par vēsturi”, žurnāls “Karogs” u.c.

RCB Repozitārija Apmaiņas krājumā tiek uzkrāti bibliotēku norakstītie informācijas resursi, dāvinājumi, labi saglabāti un izmantojami izdevumi. No šī krājuma RCB nodaļas/filiālbibliotēkas veic piekomplektēšanu tiem informācijas resursiem, kuri grāmatu tirdzniecības tīklā vairs nav pieejami. Nodaļas krājums tiek izmantots arī krājumu komplektēšanai RCB ārējam apkalpošanas punktam Ieslodzījums vietu pārvaldes cietumos un  Dienas aprūpes centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Tā kā RCB piedalās akcijās, nodrošinot grāmatu maiņas punktus, arī šiem pasākumiem tiek izmantoti dubleti no RCB Repozitārija Apmaiņas krājuma.

Saskaņā ar Bibliotēku likumu RCB Repozitārija Apmaiņas krājums var nodot informācijas resursus citām Latvijas bibliotēkām vai valsts un pašvaldības institūcijām bezmaksas dāvinājumu veidā.

Optimālas pieejamības nodrošināšanai ar lielāku eksemplāru skaitu un plašāku nosaukumu klāstu jānodrošina Rīgas Centrālā bibliotēka un šādas apkaimju RCB filiālbibliotēkas:

  • „Vidzeme”;
  • RCB filiālbibliotēka „Pārdaugava”;
  • RCB Imantas filiālbibliotēka;
  • RCB Daugavas filiālbibliotēka;
  • RCB Pļavnieku filiālbibliotēka;
  • RCB Sarkandaugavas filiālbibliotēka.

RCB filiālbibliotēkas „Vidzemes” krājumā tiek komplektēti informācijas resursi par Letiku. RCB Daugavas filiālbibliotēkas krājumā tiek komplektēti informācijas resursi latgaliski un informācijas resursi, kas visdažādākos aspektos atspoguļo Latvijas kultūrvēsturisko novadu Latgali. RCB Bišumuižas filiālbibliotēkas pamatlietotāji ir Rīgas Jauno tehniķu centra skolēni un pedagogi, savukārt RCB Vispārējo izglītības iestāžu bibliotēku metodiskās lasītavas pamatlietotāji ir vispārizglītojošo skolu pedagogi un darbinieki, kā arī nozares studenti, tāpēc šo struktūrvienību krājumā tiek komplektēti informācijas resursi, ievērojot šo mērķa grupu informacionālās vajadzības.

Stratēģija

RCB krājuma attīstības stratēģiskais plāns tiek balstīts uz:

  • Bibliotēku likumu;
  • Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem;
  • Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas koncepciju;
  • Rīgas pilsētas kultūras stratēģiju;
  • RCB nolikumu;
  • starptautiskām vadlīnijām:
    • IFLA vadlīnijām publisko bibliotēku darbā;
    • “Kopenhāgenas deklarāciju”;
    • “UNESCO publisko bibliotēku manifestu”.

Krājuma komplektēšana un organizācija cieši saistīta ar RCB stratēģiskajiem plāniem, bibliotēku tīkla optimizāciju un vienotā elektroniskā kataloga darbības nodrošināšanu. Bibliotēkās radikāli tiek mainīts un uzlabots krājuma izvietojums. Labākai krājuma pārskatāmībai, lietotāju ērtībām, laika taupīšanai RCB un tās filiālbibliotēkās tiek apvienoti abonementa un lasītavu krājumi, kā arī pielietots tematiskais kārtojums.

Krājuma komplektēšanas finansējuma avoti:

  • pašvaldības budžeta līdzekļi;
  • valsts finansējums (Valsts Kultūrkapitāla fonds, mērķprogrammas u.c.);
  • projektos iegūtie līdzekļi;
  • līdzekļi, kas likumā paredzētajā kārtībā saņemti no maksas pakalpojumiem, veicot saimniecisko darbību u.c.

Krājuma komplektēšanas avoti:

  • informācijas resursu apgādi un izdevniecības;
  • informācijas resursu vairumtirdzniecības uzņēmumi;
  • preses izplatīšanas organizācijas un abonēšanas centri;
  • grāmatu un citu informācijas resursu veikali;
  • antikvariāti;
  • grāmatu gadatirgi;
  • bibliotēkas akceptēti privātpersonu un organizāciju dāvinājumi;
  • informācijas resursi, pieņemti no lietotājiem nozaudēto vietā;
  • sadarbības līgumos ar ārvalstu bibliotēkām paredzētā grāmatu u.c. informācijas resursu apmaiņa.

Vienotā krājuma izmantošana

Ja kāds informācijas resurss nav pieejams (nav komplektēts, jau izsniegts citam lietotājam), bibliotekāri noskaidro, vai tas nav pieejams kādā citā RCB struktūrvienībā. Ja informācijas resurss ir pieejams citā RCB struktūrvienībā, bibliotekāri par to informē lasītāju. Ja informācijas resurss ir pieejams RCB Repozitārija Aktīvajā vai Pasīvajā krājumā, tā pasūtināšana un saņemšana notiek, izmantojot RCB iekšējo Starpbibliotēku abonementu  (SBA).

Ja lasītāju interesējošie informācijas resursi nav pieejami RCB un tās filiālbibliotēku vienotajā krājumā, tos var pasūtināt no citām Latvijas bibliotēkām, izmantojot SBA.

Komplektēšanas atlases kritēriji

RCB kā lielākajai publiskajai bibliotēkai jānodrošina lietotāji ar plašāko latviešu oriģinālliteratūras klāstu.

Informācijas resursi tiek komplektēti, ievērojot šādus atlases kritērijus:

  • informācijas resursa izziņas, informācijas, mākslinieciskā un kultūrvēsturiskā vērtība;
  • informācijas resursa nozīmīgums Latvijas valsts, zinātnes, tautsaimniecības, izglītības un kultūras attīstībā;
  • informācijas resursa atbilstība publiskas bibliotēkas lietotāju vajadzībām;
  • aktualitāte – informācijas resursa pieprasītība;
  • reģionālais un valodu aspekts – informācijas resursi latviešu valodā, tās dialektos, Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodās un pieprasītākajās svešvalodās;
  • informācijas resursi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – literāro darbu audio ieraksti (audiogrāmatas), dokumenti vieglajā valodā, grāmatas ar palielinātu iespieddruku;
  • e-grāmatas;
  • galda un elektroniskās spēles brīvā laika intelektuālai un atraktīvai pavadīšanai bibliotēkā;
  • RCB krājuma vienotība.

RCB netiek komplektēti:

  • pornogrāfiska, rasistiska un naidu kurinoša satura informācijas resursi;
  • reliģiska satura informācijas resursus, kas nav piekritīgi Latvijā reģistrētām tradicionālām konfesijām;
  • informācijas resursi no kultiem un organizācijām ar ekstrēmiem uzskatiem;
  • mācību grāmatas atsevišķām klasēm, kā arī darba burtnīcas;
  • krāsojamās un mozaīkmīklu grāmatas, grāmatas ar uzlīmēm (izņēmuma kārtā -pedagoģiskiem nolūkiem, šādi izdevumi tiek komplektēti RCB Vispārējo izglītības iestāžu bibliotēku metodiskās lasītavai);
  • kartīšu veida informācijas resursi bez konteinera;
  • informācijas resursi, kuru iesējumu veido reģistra mape.

Periodisko izdevumu atlases galvenie kritēriji ir:

  • dažādu lasītāju grupu (bērni, seniori, vīrieši un sievietes) aptvērums;
  • lasītāju nodrošināšana ar jaunāko un aktuālāko informāciju valstī un ārvalstīs;
  • Latvijas izdevniecībās iznākušo periodisko izdevumu nosaukumu maksimāls aptvērums (ievērojot periodisko izdevumu atbilstību publiskas bibliotēkas uzdevumiem);
  • valodu aspekts – izdevumi latviešu valodā, mazākumtautību valodās un citās pieprasītākajās svešvalodās.

Dāvinājumu pieņemšanas un izmantošanas kārtība

Dāvinājumi nonāk bibliotēkas īpašumā un bibliotēka saglabā tiesības izmantot tos pēc saviem ieskatiem bez jebkādiem nosacījumiem no dāvinātāja puses.

Atsevišķi informācijas resursi var dublēt bibliotēkas krājumā jau esošus informācijas resursus.

Dāvinājumi, kuri netiek iekļauti bibliotēkas krājumā, var tikt novirzīti RCB Repozitārija krājumā un/vai nodoti kā bezmaksas dāvinājumi citām bibliotēkām vai organizācijām, vai izmantoti dāvināšanai RCB rīkotajos pasākumos.

RCB nepieņem dāvinājumus, kuri neatbilst Koncepcijas kritērijiem:

  • sliktā fiziskā stāvoklī;
  • publiskas bibliotēkas uzdevumiem neatbilstoši;
  • satur novecojušu informāciju;
  • netiek ievērotas autortiesības;
  • resursi, kuri atbilst muzeju vai arhīvu krājumiem (gleznas, skulptūras vai citi trīsdimensiju mākslas darbi, mēbeles, kostīmi, monētas, markas, emblēmas vai citas privātas lietas, kas nav iekļaujamas bibliotēkas krājumā).

Lietotāju nozaudēto vai sabojāto informācijas resursu aizvietošanas kārtība

Nozaudētu vai sabojātu informācijas resursu aizvieto ar identisku informācijas resursu. Ja nav iespējams to nodrošināt, tad nozaudētais  vai sabojātais informācijas resurss lietotājam jāaizstāj ar līdzvērtīgu. Par līdzvērtīgu to atzīst tā RCB struktūrvienība, kuras krājumā bija nozaudētais un sabojātais informācijas resurss. Pamatkritēriji satura un vērtības līdzvērtīgumam ir šādi:

  • lai netiktu noplicināta kāda no RCB krājuma nodaļām, aizvietotajam informācijas resursiem jābūt no tās pašas krājuma nodaļas kā nozaudētais vai sabojātais informācijas resurss;
  • lai RCB krājumu papildinātu ar aktuālu informāciju saturošiem informācijas resursiem:
    • aizvietotais informācijas resurss, kurš attiecas uz tādām nozarēm, kā ekonomika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiesības un juridiskās zinātnes:
      • ir tā paša gada izdevums (attiecināms uz kalendārajā gadā izdotu nozaudētu vai sabojātu informācijas resursu);
      • ir tā paša gada izdevums vai jaunāks (attiecināms uz nozaudētu vai sabojātu informācijas resursu, izdotu pirms gada vai diviem);
      • nevar būt vecāks par diviem gadiem (attiecināms uz vairāk nekā pirms diviem gadiem izdotu nozaudētu vai sabojātu informācijas resursu);
    • aizvietotais informācijas resurss, kurš attiecas uz citām nozarēm:
      • ir tā paša gada izdevums vai jaunāks (attiecināms uz nozaudētu vai sabojātu informācijas resursu, kura izdošanas gads – 2007.gads vai vēlāks);
      • nevar būt vecāks par 10 gadiem (attiecināms uz nozaudētu vai sabojātu informācijas resursu, kura izdošanas gads – 2006.gads vai agrāks);
  • aizvietotais informācijas resurss nedrīkst būt mazvērtīgāks par nozaudēto vai sabojāto informācijas resursu;
  • aizvietotajam informācijas resursam jābūt labā vizuālā un fiziskā stāvoklī (poligrāfiski iespiestie informācijas resursi), labā vizuālā stāvoklī, bez fiziskiem bojājumiem, darba kārtībā (CD, DVD u.c.).

Lai attiecīgās RCB struktūrvienības krājums tiktu papildināts ar kvalitatīviem un aktuāliem informācijas resursiem, kā arī lai paātrinātu aizvietošanas norisi, RCB struktūrvienības var sagatavot dažu krājuma nodaļu (piemēram, daiļliteratūras) informācijas resursu ieteicošos sarakstus, kuros iekļauj aizvietošanai vēlamus informācijas resursu nosaukumus.

Krājuma rekomplektēšanas kārtība

RCB veic krājuma rekomplektēšanu saskaņā ar 2010.gada 30.martā apstiprinātajiem Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.317 “Nacionālā bibliotēku krājuma noteikumi”. Atbilstoši noteikumiem, bibliotēkas regulāri rekomplektē šādus informācijas resursus: novecojuši pēc satura, nolietoti, lasītāju nozaudēti, pazuduši brīvpieejas apstākļos, nav atgūstami bibliotēkas lietotāju vainas dēļ (dzīvesvietas maiņa, nāve), bojāti stihisku nelaimju dēļ.

Informācijas resursi, kuri, izvērtējot lietotāju pieprasījumu, zaudējuši savu aktualitāti, kā arī liekie dubleti nododami RCB Repozitārija Apmaiņas krājumā, neveicot norakstīto informācijas resursu pārdošanu. Bibliotēkas sastāda norakstīšanas aktus, katrā aktā ietverot tikai viena norakstīšanas iemesla dēļ norakstāmos informācijas resursus.

Nolietotie un vērtību zaudējušie informācijas resursi, kuru lietošana nav iespējama, nododami makulatūrā.

RCB noteikti šādi periodisko izdevumu glabāšanas termiņi RCB struktūrvienībās:

  • laikrakstiem – kalendārais gads,
  • žurnāliem – kalendārais un iepriekšējais gads.

Pēc noteiktajiem glabāšanas termiņiem ar periodiku RCB filiālbibliotēkas rīkojas, izlemjot par:

  • novadpētniecisku vai kultūrvēsturisku rakstu saglabāšanu struktūrvienībā,
  • pilna apjoma periodisko izdevumu komplektu saglabāšanu krātuvju telpu nodrošinājuma gadījumā,
  • kultūrvēsturiski nozīmīgu žurnālu komplektu nodošanu glabāšanai RCB Repozitārija Pasīvajā krājumā.

Rīgas vēstures un novadpētnieciskos materiālus saturošais laikraksts „Rīgas Balss” tiek arhivēts, glabāts RCB Repozitārija Pasīvajā krājumā.

Kārtība, kādā krājumu komplektēšanā iesaistās dažādu kategoriju bibliotēkas speciālisti

Katra RCB bibliotekārā darbinieka pienākums ir sekot jauniznākušajiem informācijas resursiem (internets, informācijas resursu tirdzniecības vietas u.c.), RCB Komplektēšanas un apstrādes nodaļas (turpmāk tekstā – KAN) piedāvātajai informācijai u.c. informācijas avotiem.

RCB nodaļu/filiālbibliotēku vadītāji ir atbildīgi par vadītās struktūrvienības aktīvu piedalīšanos komplektēšanas procesā, pasūtinot piekomplektēšanai nepieciešamos informācijas resursus pēc tam, kad izvērtētas RCB vienotā krājuma iespējas un analizēts atteikto pieprasījumu (t.s. bērniem un jauniešiem) reģistrs. Piekomplektēšanai tiek izmantota RCB lokālā piekomplektēšanas datubāze, kurā tiek veikta struktūrvienībām nepieciešamo informācijas resursu reģistrēšana. Datubāze ir galvenais instruments operatīvai lasītāju pieprasījumu apmierināšanai.

Lai racionāli un kvalitatīvi izmantotu RCB budžeta līdzekļus krājuma komplektēšanai, katru mēnesi notiek RCB Komplektēšanas padomes sēde, kurā izskata RCB KAN speciālistu sagatavotos iepērkamo informācijas resursu sarakstus.

RCB Komplektēšanas padomes sastāvs tiek noteikts ar RCB direktora rīkojumu. Padomes sastāvs var tikt mainīts pēc tās darbības izvērtēšanas.

RCB Krājuma komplektēšanas padomē ietilpst: RCB direktors, direktora vietnieks, RCB Bibliotēku dienesta vadītājs, RCB KAN vadītājs, RCB Bibliotēku dienesta galvenie speciālisti darbā ar krājumu un darbā ar lasītāju grupām, vairāku RCB nodaļu/filiālbibliotēku vadītāji, RCB KAN komplektēšanas sektora speciālisti.

Komplektēšanas padomes sēdes laikā komisijas locekļi iepazīstas ar informācijas resursu anotācijām un, atbilstoši Koncepcijai, kā arī attiecīgajam mēnesim iepirkumiem paredzētajiem līdzekļiem, lemj par iegādājamo nosaukumu un eksemplāru skaitu. Padomes darbs tiek protokolēts. Izskatīšanai paredzēto iepirkumu saraksts un sēdes protokoli tiek izsūtīti padomes locekļiem, kā arī arhivēti RCB KAN. Līdztekus tiek izskatīti aktuāli jautājumi atsevišķu dāvinājumu pieņemšanai RCB krājumā, citi diskutabli jautājumi.

Bibliotēkas krājuma aktīvai izmantošanai liela nozīme ir popularizēšanai. Sniegto pakalpojumu, krājuma (īpaši oriģinālliteratūras) un pasākumu popularizēšanai tiek izmantota RCB tīmekļa vietne, tīmekļa vietne bērniem, profili sociālajos tīklos, informācija pašvaldības interneta vietnēs un plašsaziņas līdzekļos. Lietotāji tiek apmācīti informācijas par RCB dažādos interneta resursos izguvē.

 Lai sabalansētu lasītāju pieprasījumu ar publiskas bibliotēkas krājuma komplektēšanas teorētiskajām nostādnēm, RCB un filiālbibliotēkās periodiski veicama lasītāju (t.sk. bērnu un jauniešu) aptauja. Lietotāju aptauja dod iespēju precizēt krājuma komplektēšanas stratēģiju. Ja RCB tiek rīkota vienota lasītāju aptauja par komplektēšanas jautājumiem, tās rezultāti, kā arī lietotāju intereses tiek apspriestas RCB Komplektēšanas padomē.

Periodiski, taču ne retāk kā reizi gadā, veicama vienota RCB lietotāju – dažādu vecuma bērnu – un bērniem paredzētā krājuma skaitliska analīze, lai izvērtētu krājuma procentuālu atbilstību.

Krājuma attīstības politikas īstenošanas un pārskatīšanas gaita RCB

Diskutablu un problēmsituāciju risināšanai tiek sasaukta ārkārtas RCB Krājuma komplektēšanas padomes sēde. Uz to nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti arī nozaru eksperti.

RCB krājuma komplektēšanas gaitai, procesam un izmantošanai regulāri seko RCB KAN.

Nepieciešamības gadījumā RCB krājuma attīstības un komplektēšanas koncepcijā var tikt veikti precizējumi un papildinājumi.