RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkā (Čiekurkalna 1.līnijā 64, pasākumu telpā 2. stāvā) no 2.marta līdz 31.martam ir skatāma Vivantas Volkovas fotoizstāde “Zvanu balsis”.
Zvaniem veltīti dzejoļi, dziesmas, par to likteņiem sacerētas teikas un leģendas, tiem piešķirti arī vārdi. Sākotnēji ar zvaniem izsludināja darba uzsākšanu un beigšanu, trauksmi, ja tuvojās kāda dabas stihija, ugunsnelaime, sveša karaspēka uzbrukums. Pēc tam jau zvani iezvanīja dievkalpojumu sākumu baznīcās, atzīmēja reliģiskus svētkus, svarīgus notikumus draudzes locekļu dzīvē, piemēram, kāzas, kā arī izvadīja aizgājējus. Zvanīšanas kārtībai izsenis izstrādāti strikti nosacījumi, atšķiras arī dažādu konfesiju baznīcu zvanīšanas tradīcijas. Laiku laikos mainījušās zvanu formas: no apaļas vai kausveida līdz tulpjveida formai. Tika izstrādāti ģeometriskie aprēķini, lai iegūtu vēlamo zvana skaņu, līdz tie kļuva par īstiem mūzikas instrumentiem – to dažādās balsis dimdināja harmoniskus akordus un pat spēja atskaņot veselus skaņdarbus. Arī Rīgas Rātsnama 30 datorizētie zvani ik pēc stundas atskaņo kādu klasisku un tautā zināmu skaņdarbu.
Autore Vivanta Volkova raksta:
“Vai esat kādreiz, paceļot acis uz debesīm vai baznīcas torni, klausījušies zvanu skaņās? Un, ja vēl nodimd varens akords, tad trīsas skrien caur ķermeni un dvēseli… Kādreiz mācījos Liepājas 5. vidusskolā – tā atrodas blakus pareizticīgo baznīcai, kas svētkos kautri ieskandināja zvanu mēles (padomju valdību tas kaitināja…). Varbūt zemapziņā tie turpināja skanēt, un žurnālistikas darbā laikrakstā “Latvijas Avīze” man bija pamudinājums uzkāpt vairākos zvanu torņos, kur likt ierunāties debesu pulksteņa mēlei. Turklāt pirms vairākiem gadiem piepildījās arī senlolots sapnis – nokļūt slavenajā Valdaja zvanu muzejā. Tāpēc vēlējos kaut nelielos fotostāstos dalīties redzētajā un dzirdētajā, arī par to, ka katram zvanam ir savs dzīvesstāsts…”
Izstāde skatāma: P., C., Pk.: 10 – 18, O.: 11 – 19., T.: 10 – 20, S.: 10 – 17
Kontaktinformācija: tālr.: 67043605, e-pasts: rcb.ciekurkalns@riga.lv
