Moto: Balti lini balējās/ Daugaviņas maliņā,/ Iļģuciema meitiņām/ Lini ziedēj’ pūriņā.
No š.g. 9. maija līdz 8. jūnijam. Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas (Čiekurkalna līnija 64) izstāžu zālē apskatāma TLMS “Austra” austo galdautu izstāde.
TLMS „Austra” ir aušanas studija ar 55 gadu vēsturi.
Dalībnieces studijā apgūst aušanas tehnikas, iepazīstas ar senču bagāto mantojumu, apgūst kompozīcijas un krāsu mācības pamatus, bet galvenais ir aušanas iemaņu praktizēšana, darinot grīdas celiņus, dvieļus, galda celiņus, dekoratīvus spilvenu pārvalkus, galdautus, segas, lielos lakatus, apģērba vai interjera audumus.
Studijas dalībnieces piedalās:
- Latvijas nacionālās kultūras centra projektā „Satiec savu meistaru”.
- Meitarklases un amata demonstrējumi tiek organizēti gadskārtu un ieražu un svētku pasākumu laikā Kultūras centra „Iļģuciems” telpās un citviet Rīgā, arī Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku pasākumu laikā.
- Pašdarināto tērpu skatē “Radošais nemiers”.
Studijas darbus var redzēt Kultūras centra „Iļģuciems” ikgadējās izstādēs un valsts nozīmes lietišķās mākslas izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
TLMS „Austra” meistaru darināto segu foto un informācija par studiju ir iekļauta grāmatā „Latvijas segas tūkstošgadei”.
Čiekurkalnā šoreiz galdauti. Nedaudz sīkāk par to nozīmību mūsu tautas tradīcijās: Latviešu folklorā atrodamas ziņas par galdsegu esamību un lietošanu. Tautas dziesmās galdauts ir balti balināta lina, tas lietots godu un svinību reizēs.
No Ainas Alsupes grāmatas „Audumi Latgalē 20. gadsimtā” 5 svarīgi fakti par galdautiem:
- Galdu klāšanas tradīcijas Latvijā laika gaitā ir mainījušās un ir cieši saistītas ar jēdzienu galda kultūra.
- Nosaukums galdsega parādās tikai 19. gadsimta otrajā pusē galda apsegšanai lietoto audumu apzīmēšanai.
- No etnogrāfisko ekspedīciju materiāliem varam uzzināt, ka 20. gadsimta sākumā lielākā daļa pilsētnieku galdi bija apklāti.
- Galdsegas ļaudis uzskatīja par vērtīgāko un nozīmīgāko priekšmetu no telpu tekstilijām.
- Apzīmējot Piebalgas mājrūpnieku vai fabrikās austās galdsegas, 20. gs. sākumā sāka lietot mūsdienu nosaukumu galdauts.
Plašs ir galdautu darināšanai lietotais auduma tehniku klāsts un studijas dalībnieces, aužot savu pirmo galdautu, iepazīst sev jaunas tehnikas un kompozīcijas veidošanas pamatus, kā arī trenē savas aušanas prasmes un pacietību. Savu meistarību galdautu aušanā izstādē atklās 8 dalībnieces.
Izstāde skatāma: P, T, Pk: 10 – 18, O, C: 11 – 19. S: 10 – 17, Sv.: slēgts
Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67043605
Tekstu sagatavoja: Tautas lietišķās mākslas studija „Austra” vadītāja Aina Bernava
