Antoņina Masiļūne. Praktiskums, poētiskums, patriotisms.

Antoņinu Masiļūni intervē Evija Lapiņa. Intervija notiek RCB Imantas filiālbibliotēkā. Intervijas ilgums 02:20:39.

Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere, vairāku pavārgrāmatu autore Antoņina Masiļūne dzimusi 1921. gadā. Intervijā autore stāsta par savu darba mūžu, “neprasmi ieiet gramos “ un radošumu, vadot kulinārijas kursus un lasot lekcijas Latvijā un latviešiem Amerikā, mācot svinēt godības ar godu. Antoņinas Masiļūnes Imantas dzīvoklī gatavoti un fotografēti ēdieni topošajām pavārgrāmatām. Intervijā autore izstāsta recepšu tapšanas vēsturi, piemēram, kā pagatavot latviešu suši, saldo desu. Antoņina Masiļūne dzīvē vadās pēc četrām Platona patiesībām un pašas atklātajiem 3p – praktiskumu, poētiskumu un patriotismu.


Rita Lapāne. Uz ielas viss kā kino.

26.07.2017. Ritas Lapānes atmiņas atstāsta un atmiņu pierakstu fragmentus lasa viņas meita Daiga Lapāne RCB Imantas filiālbibliotēkā. Intervētāja Evija Lapiņa. Intervijas ilgums 00:19:19.

Rita Lapāne dzimusi 1942. gadā. Rīgā dzīvo no desmit gadu vecuma. Rūpnīcā Alfa strādājusi no 19 gadu vecuma līdz rūpnīcas likvidācijai, kad kļuvusi bezdarbniece pirmspensijas vecumā. Rita Lapāne atrod darbu un strādā par Lattelecom telefona būdiņu tīrītāju. Atmiņu stāsts ir par redzēto un piedzīvoto, tīrot Lattelecom telefonu būdiņas Rīgas ielās pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū un beigās. Būdiņu tīrītājai Čaka un Krišjjāņa Barona ielā nākas saskarties ar “ielas bērniem” jeb Ziedoņdārza bandu, kā viņi sevi dēvē, uzklausīt skumjo Kristīnas dzīves stāstu, satikt bijušo kolēģi bezdarbnieku, bezpajumtniekus, asaras slaukot, uzklausīt sev veltītu akordeona spēli “‘Neskumsti, meitenīt”, saņemt ziedus gan no jaunekļa, kas dodas karot, gan no jaunekļa, kura meitene neatnāca uz satikšanos, atvainoties dzejniekam Mārim Čaklajam par netīšām uzmesto sniegu, dzert brokastu kafiju vienā kafejnīcā ar filologu Vilni Eihvaldu. Intervijā ir gan skumji, gan jautri stāsti par deviņdesmito gadu Rīgas ielu dzīvi no telefona būdiņas tīrītājas skatījuma, par telefona būdiņas tīrītāju darba ikdienu.


Ilga Ķīkule. Boļševiks ir boļševiks un Ziemassvētki ir Ziemassvētki. 

01.08.2017. Ilgu Ķīkuli intervē Evija Lapiņa RCB Imantas filiālbibliotēkā. Intervijas ilgums 00:43:16.

Ilga Ķīkule dzimusi 1935. gadā. Pirmais Ilgas Ķīkules stāsts ir par Rīgu 1950. gadā, kad 15 gadu vecumā viņa pirmo reizi ieradās Rīgā operdziedātājas Pilānes kundzes pavadībā. Stāstā pieminēta vecā Rīgas stacija, perona biļetes, Brīvības piemineklis, pie kura tad nebija vēlams apstāties, Rīgas ielas, teātri, Raiņa un Brāļu kapi, Ķemeri, Bulduri.

Otrais stāsts sākas ar 1954. gadu, un ir par pieciem studiju gadiem Rīgā Latvijas valsts pedagoģijas institūtā. Šo laiku autore uzskata par saviem ‘”gaismas gadiem”. Ilga Ķīkule stāsta par Operas un baleta izrādēm, koru koncertiem, teātriem, Rīgas Doma ērģeļu skanējumu Ziemassvētkos, studentu dievinātiem dzejniekiem un dzeju grāmatiņām rokassomiņās, par cilvēkiem, kas palīdzēja iepazīt Rīgu un tās kultūras dzīvi, savu skolotāja ideālu – Rīgas 6. vidusskolas skolotāju Laimoni Stepiņu, par savu krusttēvu un tanti Emīliju, pēckara gadu izejamo tērpu-baltu blūzi un melniem svārkiem. Otrais stāsts ir par atgriešanos Rīgā pēc pieciem Limbažos nostrādātajiem gadiem. Par to, kas priecē un kas skumdina mūsdienu Rīgā.


Daiga Lapāne. Imantas skices.

26.07.2017. Daigu Lapāni intervē Evija Lapiņa RCB Imantas filiālbibliotēkā. Intervijas ilgums 00:21:19.

Daiga Lapāne dzimusi 1967. gadā Rīgā un no 1975. gada dzīvo Imantā. Piecus gadus strādā RCB Imantas filiālbibliotēkā. Intervijā autore stāsta par Imantas pārvērtībām laikā no 1975. gada, kad viņas vecākiem piešķīra dzīvokli Ļuļina ielā (tagadējā Dammes ielā). Intervijā ieskicēta Imanta, kas reiz bija, bet saglabājusies tikai autores atmiņās vai iepriekšējo paaudžu stāstos – Dammes muiža un tās alejas, dārzniecība, kaimiņu govis, tramvaja sliežu būvniecība, auto veikals un veikalu celtniecība. Autore stāsta par mācībām 82. Rīgas pilsētas vidusskolā, Rīgas centra iepazīšanu, veikala “Bērnu pasaule” vilinājumu.


Sarma Upesleja. Rīgas noburtie.

06.06.2017. Sarmu Upesleju intervē Daiga Lapāne Jūrmalas pilsētas muzejā. Intervijas ilgums 00:30:24.

Dzejniece, literāte Sarma Upesleja dzimusi 1944. gadā. Rīgā dzīvojusi no 1965. – 1977. gadam. Pirmais Rīgas apmeklējums atmiņā saglabājis Rīgas spožumu – spilgtās zilās neona zvaigznes Ļeņina ielā. Rīgas iespaidi gūti Dzejas dienās, Dziesmu svētkos, tikšanās reizēs ar dzejas rakstītājiem un lasītājiem RCB Imantas filiālbibliotēkā, Krišjāņa Barona muzejā. Rīgas arhitektūru Sarma Upesleja salīdzina ar dzeju. Intervijā atklāta Rīgas sadzīve pagājušā gadsimta 60. – 70. gados. Autori iedvesmo Mežaparks un Rīgas Brāļu kapi, Vērmanes dārza koki, Rīgas ceriņu un liepu smarža, bet, pa Vecrīgu ejot, viņat jūtas kā Rīgas noburtā. Intervijas noslēgumā Sarma Upesleja nolasa savu veltījuma dzejoli dzejniekam Čakam.


Lija Brīdaka. Kas mans ir šodien Rīgā? 

29.05.2017. Liju Brīdaku intervē Līga Zītara dzejnieces dzīvoklī. Intervijas ilgums 1:12:52.

Lija Brīdaka dzimusi 1932. gadā Alūksnē. Mamma, dzimusi rīdziniece, Lijai uzbur Rīgas sajūtu un sapni par Rīgu. Stāsts par Rīgu sākas 1951. gadā, kad tiek uzsāktas studijas Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātē. Dzejniece stāsta par savu dzīvi Rīgā, daiļradi, Rīgu kā zināšanu un mīlestības pilsētu, kā darba vidi Rīgas televīzijas studijā literāro raidījumu redakcijā, žurnālā “ Māksla”, Rakstnieku savienībā, par Dzejas dienām, cilvēkiem, kas kļuvuši draugi, par uzrakstītām un neuzrakstītām grāmatām, darbu žurnālistikā, ģimenes atbalstu. Par svarīgāko dzīvē dzejniece uzskata turpinājumu bērnos un mazbērnos, daiļradē dzeju, bet latviešiem globalizācijas apstākļos novēl nepazaudēt latviešu valodu.


Ilze Bite. Imantas smilšu lauki ceriņos.

Ilzi Biti 2017.gada 14.novembrī intervē Daiga Lapāne, RCB Imantas filiālbibliotēkas vecākā bibliotekāre, intervija notiek Rīgas Imantas vidusskolā. Intervijas ilgums 00:24:17.

Skolotāja jau 41 gadu. Imantas vidusskolas celšana, nodošana ekspluatācijā, skolas dzīve gadu gaitā. 2300 skolēnu “kombains”, ierindas skates, pionieri, skrejlapas “Nāvi Brežņevam!”, čekisti skolā. 18.novembris, Latvijas karogs, Tautas fronte un Interfronte. Padomju bērnu apģērbs un apavi. Skola – klātesoša visos valstij nozīmīgajos procesos, mikrorajona sabiedriskais centrs. Izdevums “Laika gars”. Pirmā Rīgas skaistumkaraliene – Sintija Jenerte, Imantas vidusskolas skolniece.