Rīgas Centrālās bibliotēkas vēsture

Rīgas CB ir viena no vecākajām publiskajām bibliotēkām Latvijā. 1906. gada 10. (23.) oktobrī, izmantojot Rīgas rātskunga, Rīgas valdes locekļa Džona Milna ziedotos 5000 rubļus, Fridriha Kaufmaņa privātmājā noīrētā piecistabu dzīvoklī Akas ielā 6 durvis vēra visai sabiedrībai brīvi pieejama bibliotēka, kuru nosauca par 1. publisko lasītavu un bibliotēku.

1. bibliotēkas grāmatu krājumā bija 2976 sējumi, no kuriem daļa bija iepirkta par ziedoto naudu, bet daļa no sākotnējiem bibliotēkas fondiem bija Rātsnama bibliotēkas dāvinājums.

Par pirmo bibliotēkas vadītāju no 12 pretendentiem bibliotēkas ierīkošanas komisija izvēlējās Svētā Jāņa baznīcas skolas vadītāju rakstnieku Apsīšu Jēkabu jeb īstajā vārdā Jāni Jaunzemu.

Lasītāju pieplūdums bija liels. Jau pirmajā mēnesī vairāk nekā 230 cilvēku dienā apmeklēja bibliotēku, kaut arī darbdienās tā strādāja tikai 3 stundas vakaros, bet svētdienās 4 stundas.

Sabiedrības ieinteresētības un spiediena rezultātā tika pagarināts 1. bibliotēkas darba laiks, kā arī palielināts darbinieku skaits. Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā tika atvērtas vēl 3 publiskās bibliotēkas.

Pirmajos desmit gados Rīgas 1. bibliotēkas grāmatu fonds pieauga lēni, jo pilsētas dome, dalot budžetu, fonda papildināšanai piešķīra nelielus līdzekļus. 1916. gadā grāmatu fonds vēl nebija sasniedzis 10 000 vienību.

Līdz 1940. gadam Rīgā pavisam bija nodibinātas 10 tautas bibliotēkas un 24 grāmatu izsniegšanas punkti.

Būtiskas izmaiņas tautas bibliotēku darbā notika garajos Latvijas okupācijas gados no 1940. līdz 1990. gadam. Gan padomju, gan vācu okupāciju varas veicināja valdošās ideoloģijas iespieddarbu skaita palielināšanos tautas bibliotēkās, bet desmitiem tūkstoši iespieddarbu, kuros tika paustas no valdošās ideoloģijas atšķirīgas vērtības, tika iznīcināti vai noslēpti zinātnisko bibliotēku speciālajos fondos. Padomju varas gados RCB strauji pieauga grāmatu fonds. Divas trešdaļas literatūras bija krievu valodā, nesamērīgi liels bija sabiedriski politiskās literatūras fonds.

1978. gadā tika izveidota Rīgas Centralizētā bibliotēku sistēma, kurā ietilpa visas Rīgas tautas bibliotēkas, kuru skaits 1980. gadā sasniedza 48. Līdz ar to Rīgas Centrālā bibliotēka kļuva par administratīvo, saimniecisko un metodisko centru visām Rīgas masu bibliotēkām. Tika izveidotas atbilstošas nodaļas: administrācija, metodiskā un bibliogrāfiskā darba nodaļa, komplektēšanas un apstrādes nodaļa, fonda izmantošanas un organizācijas nodaļa, depozitārās glabāšanas nodaļa, lasītājus apkalpoja tikai abonements.

Padomju gados RCB tika piešķirts Maksima Gorkija vārds.

Jauns posms bibliotēkas darbā sākās, atjaunojoties neatkarīgai Latvijas Republikai. Sākas intensīva bibliotēkas fondu attīrīšana. Bibliotēka saņem grāmatu sūtījumus no tautiešiem ārzemēs. Lasītāji iepazīstas ar autoru darbiem, kuri līdz šim bija aizliegti, kā arī ar trimdas latviešu darbiem.

1997. gada rudenī RCB pārcēlās uz jaunām telpām Brīvības ielā 49/53, kur tika atvērts abonements, lasītava un bērnu literatūras nodaļa. Strauji pieauga lasītāju skaits.

1999. gadā bibliotēka saņēma pirmos datorus, dodot iespēju bibliotēkas apmeklētājiem izmantot mūsdienīgus informācijas pakalpojumus. 2002. gadā tika izveidota datorklase ar 9 datorvietām darbinieku apmācībai, bet 2005. gadā RCB uzsāka arī bibliotēkas lietotāju datorapmācību.

No 1997. gada RCB ir Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūtu federācijas (IFLA) Metropoļu bibliotēku sekcijas dalībniece. 2005. gadā no 11. līdz 16. septembrim Rīgā notika IFLA Metropoļu bibliotēku sekcijas gadskārtējā konference. Konferences temats – “Bibliotēkas un mūžizglītība lietotāju un darbinieku iedvesmai”.

2006. gadā – RCB simtgades gadā – tiek publicēts apjomīgs pētījums par bibliotēkas vēsturi grāmatā „Rīgas Centrālās bibliotēkas simtgades grāmata”.

Rīgas Centrālās bibliotēkas direktori:

  • Jānis Jaunzemis (Apsīšu Jēkabs) – 1906. gada 1. augusts – 1907. gada 15. maijs
  • Matīss Siliņš – 1907. gada 15. maijs – 1920. gada 31. janvāris
  • K.Mauriņš – 1920. gada februāris – 1921. gada 23. novembris
  • Jānis Raudiņš – 1922. gada 16. janvāris – 1923. gada rudens
  • Aleksandrs Vēbers – 1923. gada 17. oktobris – 1951. gada 13. novembris
  • Alma Drille – 1951. gada 14. novembris – 1955. gada 8. janvāris
  • Antonija Dārzniece – 1955. gada 8. janvāris – 1960. gada 17. novembris
  • Anda Slapiņa – 1960. gada 17. novembris – 1986. gada 6. janvāris
  • Elza Čausovska – 1986. gada 3. janvāris – 1993. gada 16. septembris
  • Aivars Beika – 1993. gada 16. augusts – 2002. gada 2. februāris
  • Doloresa Veilande – 2010. gada 13. janvāris – 2013. gada 23. septembris
  • Dzidra Šmita – 2001. gada 1. oktobris – 2010. gada 13. janvāris, 2013. gada 23. septembris līdz šim laikam